Noteikti nē. Mēs sniedzam juridiskos pakalpojumus klientiem neatkarīgi no to dzīvesvietas/ atrašanās vietas. Proti, mūsu klientu lokā ir personas gan no Rīgas, gan dažādiem Latvijas reģioniem, gan arī ārvalstīm.

Saziņai ar klientiem nodrošinām abpusēji ērtus komunikācijas veidus – gan klātienes konsultācijas, gan neklātienes konsultācijas (piemēram, e-pasta un whatsapp sarakstes, telefoniskas konsultācijas un videozvani).

Tāpat komunikāciju nodrošinām klientam ērtā laikā, pielāgojoties klienta darba laikam vai citiem personiskiem apstākļiem.

Dokumentus sagatavojam elektroniskā formā, tomēr klientam tos varam nodot gan elektroniskā formā, gan papīra formā, nosūtot pa pastu vai izsniedzot klātienē mūsu birojā.

Fiziskās personas maksātnespējas process ir Maksātnespējas likumā noteikta procedūra, pēc kuras sekmīgas pabeigšanas, persona tiek atbrīvota no nesegtajiem parādiem, tādējādi atjaunojot personas maksātspēju.

Fiziskās personas maksātnespējas procesu var piemērot, ja:

• persona ir vai ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs vismaz sešus
  mēnešus, un finansiālu grūtību dēļ nespēj segt savus parādus;
• parādsaistības, kurām jau iestājies izpildes termiņš, ir vismaz 5000 euro, vai arī parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, pārsniedz 10 000 euro.

Vienlaikus likumā uzskaitīti ierobežojumi, kuriem esot, personai maksātnespējas process nav piemērojams:

1. 1. kredīts izmantots līgumā neparedzētiem mērķiem;
   2. pēdējo 3 gadu laikā sniegta apzināti nepatiesa informācija saviem kreditoriem;
   3. pēdējo 5 gadu laikā ir stājies spēkā nolēmums kriminālprocesā par izvairīšanos no nodokļu samaksas;
   4. pēdējo 10 gadu laikā jau ir bijis fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības;
   5. pēdējā gada laikā ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

Maksātnespējas likums neparedz ierobežojumus uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu personai, kura ietilpst kādā noteiktā sociālā kategorijā. Līdz ar to nedz maznodrošinātās, nedz trūcīgās personas statuss, nedz arī kāds cits statuss nav šķērslis, lai uzsāktu fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Maksātnespējas likumā noteiktie fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi ir norādīti iepriekšējā jautājuma atbildē.

Maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludina maksātnespējas procesu un ieceļ maksātnespējas procesa administratoru, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no divām secīgām procedūrām:

1. bankrota procedūra – tās laikā tiek pārdota visa personai piederošā manta (ja tāda
   ir), un no tās pārdošanas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu segšanai;
2. saistību dzēšanas procedūra – tās laikā personai ir pienākums kreditoru prasījumu segšanai mēnesī novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem, bet ne mazāk par
   vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās algas.

Bankrota procedūra

Ar fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu tiek uzreiz uzsākta bankrota procedūra. Proti, parādniekam nav jāveic kādas darbības, lai tiktu uzsākta bankrota procedūra.
Bankrota procedūras laikā aptur:

1. zvērināta tiesu izpildītāja uzsākto izpildu lietvedību;
2. līgumsoda pieaugumu;
3. kredīta lietošanas % pieaugumu;
4. likumisko % pieaugumu;
5. nokavējuma naudas pieaugumu.

Līdz ar to personai maksātnespējas procesa laikā vairs netiek aprēķināti līgumsodi, dažādi % maksājumi, nokavējuma naudas, kā arī nav veicami maksājumi zvērinātam tiesu izpildītājam. Tādējādi parādu apmērs neturpina pieaugt.

Bankrota procedūras laikā maksātnespējas procesa administrators apzina visu parādniekam piederošo mantu (ja tāda ir), un to pārdod. Parādnieka manta ir pārdodama sešu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas. Mantas pārdošana tiek saskaņota ar parādnieka kreditoriem, kā arī par to tiek informēts pats parādnieks, saņemot administratora sagatavoto mantas pārdošanas plānu.

Ja parādniekam nav manta, ko pārdot maksātnespējas procesa laikā, tad administrators sagatavo ziņojumu par mantas neesamību (arī šis dokuments tiek nosūtīts kreditoriem un pašam parādniekam).

Jāuzsver, ka maksātnespējas procesā, lai nodrošinātu uzticamību, ir jāievēro atklātības princips, kurš paredz, ka informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām. Līdz ar to parādnieks tiek informēts par visām maksātnespējas procesā veicamajām un plānotajām darbībām, izdevumiem procesā un citu būtisku informāciju.

Pēc bankrota procedūras pabeigšanas, pamatojoties uz administratora pieteikumu un tajā izklāstītajiem apstākļiem, tiesa lemj par saistību dzēšanas pasludināšanu (vai procesa izbeigšanu). Proti, tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu ir pamats saistību dzēšanas procedūras pasludināšanai.

Saistību dzēšanas procedūra

Saistību dzēšanas procedūra notiek saskaņā ar saistību dzēšanas plānā norādīto informāciju. Parādnieks veic maksājumus kreditoriem saskaņā ar saistību dzēšanas plānā norādīto informāciju (visbiežāk saistību dzēšanas plānam papildus sagatavo arī maksājumu grafiku, saskaņā ar kuru parādnieks veic maksājumus kreditoriem).

Saistību dzēšanas procedūras laikā parādnieks var brīvi rīkoties ar savu mantu, kā arī valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu. Vienlaikus parādniekam ir tiesības paturēt līdz divām trešdaļām no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas.

Maksātnespējas procesa administrators aktīvas darbības kā bankrota procedūras laikā vairs neveic. Tomēr pēc kreditoru pieprasījuma administrators uzrauga to, kā parādnieks pilda saistību dzēšanas plānu. Tāpat parādnieks var lūgt administratoram juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (piemēram, sagatavot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

Kad izpildīts saistību dzēšanas plāns un nokārtotas visas saistību dzēšanas plānā norādītās saistības, tad parādnieks vēršas tiesā ar pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu. Izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, vienlaikus tiek izbeigts arī fiziskās personas maksātnespējas process, un parādnieks tiek atbrīvots no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā.

Katrs fiziskās personas maksātnespējas process ir individuāls, tomēr bankrota procedūra ilgst aptuveni no trīs mēnešiem līdz gadam, savukārt saistību dzēšanas procedūra ilgst no sešiem mēnešiem līdz trīs gadiem.

Maksātnespējas procesa ilgums lielā mērā ir atkarīgs gan no tā, vai personai pieder kāda manta, tostarp mantas apjoma, gan arī pieteikto kreditoru prasījumu apmēra un paredzamā ienākumu apmēra saistību dzēšanas procedūras laikā.

Jā, lai nodrošinātu fiziskās personas maksātnespējas procesa publiskumu, un nodrošinātu kreditoriem iespējas pieteikt savus kreditoru prasījumus, ziņas par minēto procesu tiek ierakstītas maksātnespējas reģistrā, kura ieraksti ir publiski pieejami. Maksātnespējas reģistrā ieraksta, piemēram, parādnieka vārdu, uzvārdu, datumu, kad pasludināts un izbeigts maksātnespējas process, u. c. ziņas par maksātnespējas procesu.

Ziņas publisko maksātnespējas reģistrā maksātnespējas procesa laikā, kā arī vienu gadu pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas. Tātad pēc veiksmīgas maksātnespējas procesa pabeigšanas informācija par attiecīgo maksātnespējas procesu vēl vienu gadu ir publiski pieejama Maksātnespējas reģistrā.
Vienlaikus jāuzsver, ka minētās informācijas publicitāte nenozīmē, ka jebkurai personai maksātnespējas reģistrā būs redzams, piemēram, parādnieka personas kods.

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāns ir dokuments, kurā norādīts, cik ilgi un kādā apmērā parādnieks segs kreditoru prasījumus saistību dzēšanas procedūras laikā.

Kas sagatavo saistību dzēšanas plānu? Parādnieks personīgi, ar maksātnespējas procesa administratora vai cita jurista palīdzību.

Kad sagatavojams saistību dzēšanas plāns? Tas sagatavojams jau bankrota procedūras laikā, jo būs nepieciešams iesniegšanai tiesā, lai tā pasludinātu saistību dzēšanas procedūru.

Kāda informācija norādāma saistību dzēšanas plānā? Saistību dzēšanas plānā parādnieks norāda:

1. kreditorus, kas iesnieguši savus prasījumus un kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmēru;
2. saistību dzēšanas plāna darbības termiņu;
3. parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru;
4. parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;
5. parādnieka ienākumu apmēru, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei (vai maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies par mājokļa saglabāšanu);
6. parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;
7. kreditoriem izmaksājamās summas apmēru un izmaksas grafiku saistību dzēšanas procedūrā.

Pēc veiksmīgas maksātnespējas procesa pabeigšanas tiek dzēstas visas tās atlikušās saistības, kuras persona norādījusi savā saistību dzēšanas plānā. Tāpat tiek izbeigtas tās zvērinātu tiesu izpildītāju uzsāktās izpildu lietvedības, kuras tika apturētas maksātnespējas procesa laikā.

Jāuzsver, ka maksātnespējas procesa ietvaros nevar tikt dzēsti:

1. prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;
2. prasījumi no neatļautas darbības;
3. nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir vienojies ar nodrošināto kreditoru par
   mājokļa saglabāšanu;
4. prasījumi par administratīvo pārkāpumu procesā piemērotajiem
   un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

Viens no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas priekšnoteikumiem ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā (2021. gadā minimālā mēnešalga ir 500 euro, līdz ar to iemaksājams fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts 1000 euro apmērā).

Maksātnespējas procesa depozīts izmantojams, lai segtu maksātnespējas procesa administratora atlīdzību. Ņemot vērā minēto, fiziskā persona, neatkarīgi no sava mantiskā stāvokļa, no depozīta iemaksas netiek atbrīvota.

Gadījumā, ja pastāv kāds no maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumiem, personai ir iespējams atgūt iemaksāto fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu, lūdzot Maksātnespējas kontroles dienestam atmaksāt depozītu.

Parādniekam saglabājās pienākums maksātnespējas procesa laikā veikt kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus. Uzturlīdzekļu maksājumi ir sedzami maksātnespējas procesa ietvaros. Tomēr ir būtiski nošķirt divus uzturlīdzekļu maksājumu veidus:

1. uzturlīdzekļu maksājumu parāds, kas izveidojies līdz fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai un sedzams, pamatojoties uz iesniegto kreditora prasījumu;
2. kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi, kurus maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir pienākums ik mēnesi maksāt arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Līdz ar to, ja izveidojies uzturlīdzekļu maksājumu parāds, un maksātnespējas procesā iesniegts kreditora prasījums, tad šāds kreditora prasījums tiek segts vispārējā kārtībā (Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā no vienas trešdaļas parādnieka neto ienākumu), savukārt kārtējos uzturlīdzekļus parādnieks maksā no divām trešdaļām ienākumu, ko tiesīgs paturēt sevis uzturēšanai.

Vienlaikus jāuzsver, ka prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu to maksātnespējas procesa ietvaros nesegtajā daļā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas netiek dzēsti (proti, pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas persona neatbrīvojas no tās uzturlīdzekļu parāda daļas, kura nav segta maksātnespējas procesa laikā). Līdz ar to uzturlīdzekļu parāds samazinās tādā apmērā, kādā tas ir segts maksātnespējas procesa laikā.

Katra klienta gadījums tiek izvērtēts individuāli, līdz ar to ne vienmēr fiziskās personas maksātnespējas process ir piemērotākais risinājums konkrētajam klientam, jo dažkārt radušos situāciju jeb finansiālās problēmas ir iespējams risināt arī citā veidā. Ņemot vērā minēto, mūsu birojs, izvērtējot katru konkrēto gadījumu, piedāvās sniegt juridisko palīdzību un atbalstu, lai rastu arī citus iespējamos risinājumus, piemēram, komunikācijā ar kreditoriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Parādnieka mantu maksātnespējas procesa laikā pārdod administrators. Mantas pārdošana tiek veikta saskaņā ar mantas pārdošanas plānu. Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Bankrota procedūras laikā tiek pārdota visa parādniekam piederošā manta, no kuras pārdošanas iegūtos naudas līdzekļus novirza kreditoru prasījumu segšanai. Tomēr normatīvajos aktos ir uzskaitīta manta, uz kuru nevar vērst piedziņu (kuru nevar pārdot maksātnespējas procesa ietvaros):

1. mājas iekārtas un mājturības priekšmeti, apģērbs, kas nepieciešams parādniekam, viņa ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras atrodas viņa apgādībā:
   1. apģērbs, apavi un veļa;
   2. gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi;
   3. virtuves un galda piederumi;
   4. mēbeles — pa vienai gultai un krēslam katrai personai, kā arī viens galds un viens skapis uz ģimeni;
   5. bērnu piederumi;
2. pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds nepieciešams parādnieka un viņa ģimenes locekļu uzturēšanai triju mēnešu laikā;
3. nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu;
4. uz ģimeni viena govs vai kaza un viena cūka, kā arī lopbarība tādā daudzumā, kāds nepieciešams līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopu dzīšanai ganībās;
5. kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai apkurināšanas sezonas laikā.
6. grāmatas, instrumenti un rīki, kas nepieciešami parādniekam viņa personīgajā ikdienas darbā, sagādājot iztikai vajadzīgos līdzekļus;
7. lauksaimniecības inventārs, tas ir, zemkopības rīki, tehnika, lopi un sēkla, kas nepieciešami zemnieku saimniecībā, līdz ar barības daudzumu, kāds nepieciešams attiecīgās saimniecības lopu uzturēšanai līdz jaunai ražai. Kādi zemkopības rīki, cik lopu un kādi barības daudzumi uzskatāmi par nepieciešamiem, nosaka zemkopības ministra instrukcija.
8. kustamā manta, kas pēc Civillikuma atzīstama par nekustamā īpašuma piederumu, — atsevišķi no šā nekustamā īpašuma;
9. Dievnami un rituāla priekšmeti.

Tāpat nevar vērst piedziņu arī uz turpmāk minētajiem personas ienākumiem:

1. atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
2. kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām likumīgajām no darba tiesiskajām attiecībām izrietošajām kompensācijām;
3. darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
4. sociālās palīdzības pabalstiem;
5. uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā.